i-Konjugation
Musterverb: audiō, audīre, audīvī, audītum – hören · Kennzeichen: Infinitiv auf -īre, Bindevokal -ī- (durchgehend lang)
Nach dieser Seite können Sie …
- alle Indikativ-Formen der i-Konjugation im Aktiv und Passiv bilden
- i-Konjugation von der gemischten Konjugation (Typ capiō) unterscheiden
- die vier Konjunktiv-Tempora korrekt formen
- Imperativ, Infinitive und Partizipien bestimmen
Stammformen
| 1. Sg. Präs. | Infinitiv | 1. Sg. Perf. | PPP |
|---|
| audiō | audīre | audīvī | audītum |
Präsensstamm: audī- · Perfektstamm: audīv- · Supinstamm: audīt-
Indikativ Aktiv – Präsenssystem
| Person | Präsens | Imperfekt | Futur I |
|---|
| 1. Sg. | audiō | audiēbam | audiam |
| 2. Sg. | audīs | audiēbās | audiēs |
| 3. Sg. | audit | audiēbat | audiet |
| 1. Pl. | audīmus | audiēbāmus | audiēmus |
| 2. Pl. | audītis | audiēbātis | audiētis |
| 3. Pl. | audiunt | audiēbant | audient |
Futur I: i-Konjugation nutzt wie die konsonantische Klasse -am, -ēs, -et …
Indikativ Aktiv – Perfektsystem
| Person | Perfekt | Plusquamperfekt | Futur II |
|---|
| 1. Sg. | audīvī | audīveram | audīverō |
| 2. Sg. | audīvistī | audīverās | audīveris |
| 3. Sg. | audīvit | audīverat | audīverit |
| 1. Pl. | audīvimus | audīverāmus | audīverimus |
| 2. Pl. | audīvistis | audīverātis | audīveritis |
| 3. Pl. | audīvērunt | audīverant | audīverint |
Indikativ Passiv – Präsenssystem
| Person | Präsens | Imperfekt | Futur I |
|---|
| 1. Sg. | audior | audiēbar | audiar |
| 2. Sg. | audīris | audiēbāris | audiēris |
| 3. Sg. | audītur | audiēbātur | audiētur |
| 1. Pl. | audīmur | audiēbāmur | audiēmur |
| 2. Pl. | audīminī | audiēbāminī | audiēminī |
| 3. Pl. | audiuntur | audiēbantur | audientur |
Indikativ Passiv – Perfektsystem
PPP: audītus/audīta/audītum (hier m. Sg./Pl.)
| Person | Perfekt | Plusquamperfekt | Futur II |
|---|
| 1. Sg. | audītus sum | audītus eram | audītus erō |
| 2. Sg. | audītus es | audītus erās | audītus eris |
| 3. Sg. | audītus est | audītus erat | audītus erit |
| 1. Pl. | audītī sumus | audītī erāmus | audītī erimus |
| 2. Pl. | audītī estis | audītī erātis | audītī eritis |
| 3. Pl. | audītī sunt | audītī erant | audītī erunt |
Konjunktiv Aktiv
| Person | Präsens | Imperfekt | Perfekt | Plusquamperfekt |
|---|
| 1. Sg. | audiam | audīrem | audīverim | audīvissem |
| 2. Sg. | audiās | audīrēs | audīveris | audīvissēs |
| 3. Sg. | audiat | audīret | audīverit | audīvisset |
| 1. Pl. | audiāmus | audīrēmus | audīverimus | audīvissēmus |
| 2. Pl. | audiātis | audīrētis | audīveritis | audīvissētis |
| 3. Pl. | audiant | audīrent | audīverint | audīvissent |
Konjunktiv Passiv
| Person | Präsens | Imperfekt | Perfekt | Plusquamperfekt |
|---|
| 1. Sg. | audiar | audīrer | audītus sim | audītus essem |
| 2. Sg. | audiāris | audīrēris | audītus sis | audītus essēs |
| 3. Sg. | audiātur | audīrētur | audītus sit | audītus esset |
| 1. Pl. | audiāmur | audīrēmur | audītī sīmus | audītī essēmus |
| 2. Pl. | audiāminī | audīrēminī | audītī sītis | audītī essētis |
| 3. Pl. | audiantur | audīrentur | audītī sint | audītī essent |
Imperativ
| Person | Aktiv | Passiv |
|---|
| 2. Sg. | audī (höre!) | audīre |
| 2. Pl. | audīte (hört!) | audīminī |
Infinite Formen
| Form | Aktiv | Passiv |
|---|
| Infinitiv Präsens | audīre | audīrī |
| Infinitiv Perfekt | audīvisse | audītum esse |
| Infinitiv Futur | audītūrum esse | audītum īrī |
| Partizip Präsens | audiēns, audientis | — |
| PPP | — | audītus/a/um |
| PFA | audītūrus/a/um | — |
| Gerundium | audiendum (Gen.: audiendī) | — |
| Gerundivum | — | audiendus/a/um |